Šaha noteikumi ir būtiska katras partijas sastāvdaļa, jo tie nosaka spēles norisi un definē atļautos gājienus. Lai spēlētu šahu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, ir svarīgi apgūt un ievērot oficiālos FIDE (Starptautiskās Šaha federācijas) noteikumus. Šajā rakstā aplūkosim galvenos šaha noteikumus, iepazīstoties ar spēles galdiņu, figūrām, gājieniem un citiem svarīgiem aspektiem.
Kas ir šaha noteikumi?
Šaha noteikumi ir normu un principu kopums, kas nosaka, kā jāspēlē šaha partija. Tieši FIDE ir atbildīga par oficiālo noteikumu izstrādi un apstiprināšanu starptautiskā līmenī. Šie noteikumi detalizēti apraksta spēles norisi, pieļaujamos gājienus, laika kontroli un citus svarīgus aspektus.
Kaut arī FIDE noteikumi ir visaptveroši, tie tomēr nespēj paredzēt pilnīgi visas situācijas, kas var rasties partijas gaitā. Šādos gadījumos tiesneši balstās uz savu kompetenci, objektivitāti un spriež pēc taisnīguma un loģikas principiem. Atsevišķām federācijām ir tiesības ieviest detalizētākus noteikumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar FIDE apstiprinātajiem principiem.
FIDE šaha noteikumu vēsture
FIDE šaha noteikumi laika gaitā ir piedzīvojuši vairākas izmaiņas un uzlabojumus. Pirmā oficiālā FIDE noteikumu redakcija tika pieņemta 1929. gadā. Vēlāk 20. gadsimta laikā tie tika vairākkārt pārskatīti un papildināti. Pašreiz spēkā esošā versija tika apstiprināta FIDE 88. kongresā 2017. gadā Antālijā, Turcijā, un stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Neskatoties uz vairākkārtējiem grozījumiem, šaha noteikumu pamatprincipi ir saglabājušies nemainīgi jau gadsimtiem ilgi. Izmaiņas galvenokārt skārušas spēles tempa kontroli, tiesnešu pienākumus un atsevišķu speciālo situāciju interpretāciju.
Šaha noteikumu galvenie principi
Šaha noteikumi balstās uz vairākiem būtiskiem principiem. Pirmkārt, spēle notiek starp diviem pretiniekiem uz 64 kvadrātu (8×8) galdiņa. Abiem spēlētājiem sākotnēji ir 16 figūras – karalis, dāma, divi torņi, divi laidņi, divi zirgi un astoņi bandinieki. Figūras izvieto noteiktā sākuma pozīcijā.
Partijas gaitā spēlētāji pārmaiņus veic gājienus, katrs ar savām figūrām. Mērķis ir uzbrukt pretinieka karalim tā, lai tas nevarētu izbēgt no mata draudiem. Ja spēlētājs nepaspēj aizsargāt savu karali un partija beidzas ar matu, viņš zaudē.
Šaha partija var beigties arī ar neizšķirtu, ja nevienam no pretiniekiem nav iespējams uzvarēt vai arī spēlētāji savstarpēji vienojas. Spēles neizšķirts var iestāties arī tad, ja iestājas teorētiski „mirušas” pozīcijas – pat, stalemate vai nepietiekams materiāls.
Šaha galdiņš un figūras
Šaha spēle notiek uz speciāla galdiņa, ko veido 64 vienādas kvadrātveida rūtiņas, kas pamīšus ir gaišas un tumšas. Galdiņu novieto tā, lai spēlētāju priekšā labajā stūrī būtu gaišā rūtiņa. Uz šaha galdiņa pirms spēles sākuma izvieto figūras – katra spēlētāja 16 kauliņus.
Šaha galdiņa izkārtojums
Šaha galdiņa horizontāles parasti sauc par līnijām un apzīmē ar cipariem no 1 līdz 8, savukārt vertikāles tiek dēvētas par kolonām un marķētas ar burtiem no a līdz h. Visas figūras spēles sākumā atrodas uz pirmās un otrās (baltajam) vai septītās un astotās (melnajam) līnijas.
Šaha figūras izvieto šādā secībā: stūros atrodas torņi, blakus tiem izvietoti zirgi, tad laidņi. Dāma atrodas uz savas krāsas rūtiņas (balta dāma uz baltas, melna uz melnas), bet karalis – otrajā centrālajā rūtiņā. Bandinieki izvietoti līnijā uz otrās (baltie) vai septītās (melnie) horizontāles.
Šaha figūru veidi un to kustības
Šahā ir sešu veidu figūras, kas atšķiras pēc to izskata un pārvietošanās noteikumiem:
- Bandinieks – vismazāk vērtīgā figūra, var virzīties tikai uz priekšu pa vertikāli. Pirmajā gājienā tam atļauts iet vienu vai divas rūtiņas, pēc tam tikai pa vienai. Bandinieks sit pretinieka figūras pa diagonāli vienu rūtiņu uz priekšu. Sasniedzot tālāko horizontāli, to var pārvērst jebkurā citā figūrā, izņemot karali.
- Tornis – var pārvietoties un sist jebkurā skaitā rūtiņu vai nu pa horizontāli, vai vertikāli.
- Laidnis – pārvietojas un sit pa diagonālēm, jebkurā rūtiņu skaitā.
- Zirgs – lēcienveida kustība, veidojot „L” formu (divas rūtiņas vertikāli un viena horizontāli vai otrādi). Vienīgā figūra, kas var pārlēkt pāri citām.
- Dāma – spēcīgākā šaha figūra, apvieno torņa un laidņa kustības. Var pārvietoties un sist jebkurā virzienā un rūtiņu skaitā.
- Karalis – vissvarīgākā figūra, kuras zaudēšana nozīmē partijas zaudējumu. Var pārvietoties uz jebkuru tuvāko rūtiņu, arī pa diagonāli.
Svarīgi piebilst, ka visu figūru gājieni, izņemot zirgu, ir ierobežoti, ja ceļā atrodas citas figūras. Neviena figūra nevar pārlēkt pāri savējiem, bet tikai zirgs spēj pārlēkt pār pretinieka kauliņiem.
Šaha gājieni un īpašie noteikumi
Šahā katra spēlētāja mērķis ir piespiest pretinieka karali padoties, veidojot mata draudus. To panāk, veicot izplānotus gājienus ar savām figūrām, cenšoties ierobežot pretinieka iespējas un galu galā uzbrukt tā pozīcijām.
Pamata gājieni
Spēles laikā katrs spēlētājs pārvieto savas figūras pa vienai saskaņā ar pieņemtajiem kustības noteikumiem. Baltie sāk pirmo gājienu, pēc tam spēlētāji gājienus veic pamīšus. Gājiena laikā obligāti jāpieskaras kustināmajai figūrai pirms tās pacelšanas no galdiņa. To jāizpilda ar vienu roku. Pieskaršanās figūrai nenozīmē, ka gājiens jāveic tieši ar to, taču, ja figūra jau ir pacelta, tā ir jānovieto atļautajā pozīcijā.
Gājienu uzskata par pabeigtu, kad spēlētāja roka ir palaista vaļā un figūra atrodas jaunajā rūtiņā. Ja pretinieka kauliņš tiek sists, to noņem no galdiņa tikai pēc gājiena izpildes. Ja spēlētājs pieskaras pretinieka figūrai, tas nav uzskatāms par gājienu.
Rokāde un pārvēršanās
Šahā eksistē divi īpašie gājieni ar specifiskiem noteikumiem – rokāde un pārvēršanās. Rokāde ietver karaļa un torņa vienlaicīgu pārvietošanu, lai karalim nodrošinātu labāku aizsardzību. Garo rokādi veic ar laukuma torni, bet īso rokādi – ar dāmas torni. Lai rokādi izpildītu, nepieciešams, lai karalis un attiecīgais tornis nebūtu kustināti līdz tam, starp tiem nebūtu citu figūru, karalis neatrastos zem šaha un rokādes laikā nešķērsotu lauciņus, kur iespējams šahs.
Sasniedzoties tālāko horizontāli, bandinieku var pārvērst jebkurā citā figūrā (izņemot karali), neatkarīgi no iepriekš zaudētām figūrām. Pārvēršanās jāveic uzreiz pēc gājiena izpildes, pārvēršamo figūru novietojot uz tās pašas rūtiņas. Populārākā pārvēršanās ir jaunās dāmas iegūšana.
Šaha spēles mērķis un beigas
Šaha partijas mērķis ir piespiest pretinieka karali padoties jeb sasniegt matu. Šādā situācijā spēlētājs, kurš ieliek matu, uzvar spēli. Partija var beigties arī ar neizšķirtu gadījumos, ja karalim nav iespējams izvairīties no šaha, bet mats nav sasniedzams, abu spēlētāju materiāls ir nepietiekams mata sasniegšanai vai spēlētāji vienojas par neizšķirtu.
Mats un patu
Matu ieliek tad, kad karalis atrodas zem šaha un tam nav iespējamu gājienu, lai izbēgtu. Citiem vārdiem, mats ir uzbrukums karalim, no kura nav iespējams izvairīties. Pats karalis nevar sist uzbrūkošās figūras, nevar aizbēgt uz brīvu rūtiņu un citu figūru bloķēšana nevar novērst šahu.
Patu ir īpaša spēles beigu situācija, kad spēlētājam, kuram jāveic gājiens, nav iespējamu atļautu gājienu, bet viņa karalis neatrodas zem šaha. Šādā gadījumā partija beidzas neizšķirti. Lai arī patu var uzskatīt par zaudējumu, tomēr šaha noteikumi paredz neizšķirtu.
Neizšķirts un citi spēles beigu scenāriji
Šaha partija var beigties neizšķirti sekojošos gadījumos:
- Abi spēlētāji vienojas par neizšķirtu jebkurā brīdī;
- Spēles pozīcija atkārtojas vismaz trīs reizes (ne obligāti pēc kārtas);
- Neviens spēlētājs nespēj uzvarēt ar atlikušajām figūrām (teorētisks neizšķirts);
- Spēlētājam nav iespējamu atļautu gājienu (patu);
- Pēdējo 50 gājienu laikā nav pārvietots neviens bandinieks un nav sista neviena figūra;
- Spēles beigu situācijā diviem spēlētājiem atlicis: karalis pret karali, karalis un laidnis pret karali, karalis un zirgs pret karali, karalis un laidnis pret karali un laidni, ja abu pušu laidņi atrodas uz lauciņiem vienādā krāsā.
Šaha pulkstenis un laika kontrole
Vairumā šaha sacensību spēlētāji izmanto šaha pulksteni, lai ierobežotu katram atvēlēto laiku. Pulkstenis sastāv no divām savienotām ierīcēm ar pogām, kuras spēlētāji nospiež pēc gājiena veikšanas. Nospiežot pogu, pulkstenis apstājas vienam spēlētājam un ieslēdzas otram, fiksējot katra spēlētāja patērēto laiku.
Šaha pulksteņa lietošana
Spēlētājiem pēc katra gājiena ir jānospiež pulksteņa poga ar to pašu roku, ar kuru veikts gājiens. Aizliegts turēt pirkstu uz pogas vai virs tās. Spēles sākumā jābūt ieslēgtam baltā spēlētāja pulkstenim. Spēlētājam jāveic gājieni savā laika limitā, pretējā gadījumā var tikt piešķirts zaudējums.
Ja spēlē tiek konstatētas problēmas ar pulksteni, spēlētājam nekavējoties jāinformē tiesnesis. Aizliegts pašrocīgi labot pulksteni bez tiesneša klātbūtnes. Ja spēlētāja laiks ir beidzies, bet viņa pretiniekam nav materiāla, lai sasniegtu matu, partija beidzas neizšķirti.
Laika kontroles veidi
Izšķir vairākus laika kontroles veidus, no kuriem populārākie ir:
- Standarta šahs – katram spēlētājam ir fiksēts laika limits visai partijai, piemēram, 90 minūtes uz 40 gājieniem plus 30 minūtes atlikumam.
- Ātrspēle – saīsināta laika kontrole, parasti no 10 līdz 60 minūtēm katram spēlētājam visai partijai. Populāri varianti ir 15+10 (15 minūtes + 10 sekundes par katru gājienu) vai 3+2 (3 minūtes + 2 sekundes).
- Blica – visīsākā laika kontrole, kurā katra spēlētāja limits nepārsniedz 10 minūtes. Populāri varianti ir 5+3, 3+2 vai 1+1.
- Korespond-šahs – spēlētāji pārvietojas lēni, izmantojot pasta, e-pasta, īsziņu vai specializētu programmu starpniecību. Parasti limits ir noteikts dienu skaits vienam gājienam.
Tiesneši un to loma šaha spēlē
Šaha sacensībās vienmēr piedalās tiesneši (arbitri), kuru uzdevums ir sekot līdzi spēles norisei un noteikumu ievērošanai. Tiesnešu lēmumi ir galīgi un nav apstrīdami. Parasti turnīros ir viens galvenais tiesnesis un vairāki palīgtiesneši atkarībā no dalībnieku skaita.
Tiesnešu pienākumi un atbildība
Galvenie šaha tiesnešu pienākumi ietver:
- Turnīra noteikumu sastādīšana un izskaidrošana dalībniekiem;
- Balvu fonda noteikšana un sadalīšana;
- Turnīra grafika izstrāde un spēlētāju savstarpējā salīdzināšana;
- Partiju protokolu pārbaude un apstiprināšana;
- Dalībnieku informēšana par izmaiņām sacensību gaitā;
- Rezultātu apkopošana un publicēšana;
- Jautājumu un domstarpību atrisināšana;
- Lēmumu pieņemšana par partijas rezultātu neskaidrās situācijās;
- Spēlētāju uzvedības kontrolēšana atbilstoši šaha un sporta ētikas kanoniem.
No šaha tiesnešiem tiek sagaidīta augsta kompetence un objektivitāte. Viņiem jāseko līdzi noteikumu ievērošanai un jārīkojas, ja tiek konstatēti pārkāpumi. Svarīgi, lai tiesneši būtu pieejami sacensību laikā un operatīvi reaģētu uz spēlētāju lūgumiem vai jautājumiem.
Tiesnešu lēmumu pieņemšana
Šaha noteikumi nespēj paredzēt visas situācijas, kas var rasties spēles laikā. Šādos gadījumos tiesnešiem jābalstās uz savu pieredzi, objektivitāti un taisnīguma sajūtu. Pieņemot lēmumus, jāievēro šādi principi:
- Noteikumi jāpiemēro stingri un vienādi visiem dalībniekiem;
- Izņēmumi var tikt piemēroti tikai ārkārtējos gadījumos;
- Visām iesaistītajām pusēm jādod iespēja izteikt savu viedokli;
- Lēmumi jāpieņem vadoties pēc objektīviem apsvērumiem, izvairoties no emocionālas iejaukšanās;
- Ja rodas šaubas, priekšroka jādod spēlētājam, kas rīkojies atbilstoši noteikumiem;
- Tiesneša pēdējais vārds ir galīgs un to var mainīt tikai galvenais tiesnesis vai apelācijas žūrija.
Turnīra dalībniekiem ir tiesības apstrīdēt tiesnešu lēmumus pamatotu iemeslu dēļ. Tam jānotiek uzreiz pēc konkrētās spēles beigām, iesniedzot rakstisku apelāciju. Galīgos lēmumus par strīdīgiem jautājumiem parasti pieņem speciāla komisija, kurā darbojas augsta ranga šaha amatpersonas.
Šahs ir intelektuāla spēle, kuras pamatā atrodas stingri noteikumi un principi. Vislabākais veids, kā apgūt šaha noteikumus, ir spēlējot pret dažāda līmeņa pretiniekiem un mācoties no savām kļūdām. Ņemot vērā spēles sarežģītību, pilnīga noteikumu ievērošana ir nepieciešama tikai oficiālās sacensībās. Brīvajā laikā ir pieļaujamas atkāpes pēc savstarpējas vienošanās, taču FIDE noteikumi vienmēr paliek šaha pamats.
